Kā mēs mācāmies?

BŪSIM mācīšanās sākas ar pārliecību, ka katrs bērns var augt un virzīties tālāk. Mūsu uzdevums ir palīdzēt bērnam iegūt stipru zināšanu pamatu, attīstīt domāšanu, iepazīt sevi un citus un pamazām kļūt par cilvēku, kurš spēj mācīties, sadarboties, izdarīt izvēles un uzņemties atbildību.

Kopš BŪSIM pirmsākumiem mūsu skolas ikdienu vada trīs vērtības — Es apzinos. Esmu pieņemošs. Es mācos darot. Tas ir arī veids, kā cenšamies dzīvot skolā visi kopā. Arī mēs, pieaugušie, mācāmies labāk apzināties sevi, pieņemt atšķirīgo, klausīties, sadarboties, mēģināt un mainīt to, kas nestrādā. Trīs vienkāršas vērtības, kas mums palīdz turēt kopā to, ko BŪSIM saprotam ar labu izglītību — stipras zināšanas un domāšanu, sevis un otra cilvēka iepazīšanu, drosmi mēģināt, spēju sadarboties un atbildību par pasauli, kurā dzīvojam. BŪSIM aug kopā ar saviem bērniem.

Es apzinos

Es mācos iepazīt sevi — savas stiprās puses, sajūtas, vajadzības un iespējas. Es pamanu, kas man izdodas un kur vēl nepieciešama palīdzība, mācos izdarīt izvēles un arvien vairāk uzņemties atbildību par savu mācīšanos, rīcību un attiecībām ar citiem.

Mums ir svarīgi, lai bērns nav tikai skolotāja doto uzdevumu izpildītājs. Pakāpeniski palīdzam skolēniem kļūt par savas mācīšanās līdzautoriem — izvirzīt mērķus, plānot darbu, izvērtēt paveikto, lūgt palīdzību un saprast, kāds ir nākamais solis.

Mēs pazīstam savus skolēnus un sekojam viņu izaugsmei plašāk par atzīmēm un pārbaudes darbu rezultātiem. Mums ir svarīgi pamanīt bērna stiprās puses, mācīšanās paradumus, nozīmīgākos sasniegumus, grūtības un nepieciešamo atbalstu.

Katram skolēnam veidojam skolēna pasi — BŪSIM izstrādātu formatīvās vērtēšanas un atgriezeniskās saites rīku. Tajā laika gaitā apkopojam nozīmīgākos bērna izaugsmes notikumus, mācību procesā novēroto, sasniegumus, atbalsta vajadzības un nākamos mērķus. Skolēna pase palīdz bērnam, skolotājiem un vecākiem kopīgi ieraudzīt, kas jau ir izdevies, kur nepieciešams atbalsts un kurp doties tālāk.

Patstāvība neveidojas vienā dienā. Tā aug drošā vidē, kur bērnam ļauj mēģināt, kļūdīties, saņemt atgriezenisko saiti un darīt arvien vairāk pašam.

Esmu pieņemošs

Es zinu, ka mēs esam dažādi, un mācos šajā dažādībā ieraudzīt vērtību. Es varu būt es pats un ļaut arī otram būt viņam pašam. Mācos uzklausīt, sadarboties, palīdzēt un pieņemt palīdzību, cienīt otra vajadzības un priecāties par viņa izaugsmi.

Mēs ticam, ka skolā nav tikai viena veida, kā būt stipram. Viens bērns izcili domā matemātiski, cits dejo, dīdžejo vai sacer dzeju. Kāds prot saskatīt neparastus risinājumus un aizraut citus ar savām idejām, vēl kāds spēj sadzirdēt otru, samīļot un īstajā brīdī pateikt labus vārdus.

Mēs vēlamies, lai katrs bērns iepazīst savas stiprās puses, ierauga savu superspēju un saņem iespēju to attīstīt — sapņot, mēģināt un augt.

Tāpēc saglabājam augstas gaidas pret katru skolēnu. Tas nozīmē gan laikus sniegt nepieciešamo atbalstu, gan pamanīt akadēmiski spēcīgus, īpaši motivētus un talantīgus bērnus, kuriem vajadzīgs lielāks dziļums, sarežģītāki uzdevumi un iespēja virzīties tālāk.

Iekļaušana mums nenozīmē koncentrēšanos tikai uz grūtībām. Tā nozīmē redzēt visu bērnu — viņa vajadzības, spējas, talantus, raksturu un vēl neatklātās iespējas.

Mācīšanās nav individuāls skrējiens. Bērni mācās sadarboties ar cilvēkiem, kuri domā, jūt un darbojas citādi, dalīties ar to, ko paši prot, lūgt un sniegt palīdzību un priecāties par otra izaugsmi. Kopiena nenozīmē, ka visiem jābūt vienādiem. Tā kļūst stiprāka, kad katrs tajā var ienest savu spēku.

Es mācos darot

Es iepazīstu pasauli, jautājot, pētot, mēģinot, radot un piedzīvojot. Es drīkstu nezināt, kļūdīties un mēģināt vēlreiz. Mācos izmantot savas zināšanas dzīvē, sadarboties ar citiem un piedzīvot, ka arī mana rīcība var kaut ko mainīt.

Mums ir svarīgi, lai bērni ne tikai iegaumētu faktus, bet arī izprastu sakarības, uzdotu jautājumus, pamatotu savas domas un prastu izmantot zināšanas jaunās situācijās. Mācību procesā bērni pēta, eksperimentē, diskutē, sadarbojas un meklē risinājumus.

Kļūdīšanos uztveram kā dabisku mācīšanās daļu — iespēju saprast, kas vēl jāapgūst, saņemt atgriezenisko saiti un mēģināt vēlreiz.

Mācīties darot nenozīmē darīt aktivitātes tikai aktivitāšu pēc. Pieredze iegūst vērtību tad, kad tā palīdz domāt dziļāk, saprast vairāk un sasaistīt zināšanas ar dzīvi.

Tāpēc mācīšanos redzam plašāk par klases un skolas sienām. Katru dienu bērni pavada laiku ārā skolas pagalmā, bet mācību gada laikā dodas arī dabā, ekskursijās un dažādās ārpusskolas izglītības aktivitātēs. Tur viņi pēta, novēro, kustas, sadarbojas un sastop pasauli ārpus mācību grāmatas.

Daba mums nav tikai vieta, kur notiek mācības. Vēlamies palīdzēt bērniem veidot dzīvu, zināšanās un personiskā pieredzē balstītu saikni ar dabu — piedzīvot tajā prieku, izprast tās nozīmi un apzināties, ka cilvēks pats ir daļa no dabas.

Ilgtspēja un atbildība par vidi ir viens no BŪSIM turpmākās attīstības virzieniem. Vēlamies, lai bērni ne tikai zinātu par vides izaicinājumiem, bet arī mācītos pieņemt atbildīgus lēmumus un piedzīvotu, ka viņu izvēlēm un rīcībai ir nozīme.